казино.jpg

Цитата

 

Sākumā jau visi saka, ka tā nav īsta profesija, ka tā ir tikai laimes spēle, bet es jums pateikšu kā ir īstenībā. Kad es pirmo reizi iegāju tajā interneta portālā, kur tagad pavadu savas dienas, es jau zināju, ka man ir plāns. Mana pieredze ar happyjokers in latvia sākās kā eksperiments, bet ātri vien pārauga nopietnā ikdienas rutīnā. Es neesmu tas tipiskais spēlētājs, kas iemet pāris eiro un cer uz brīnumu. Nē, es esmu profesionālis, man ir statistika, man ir stratēģija, un man ir skaidra galva.

Pirmās nedēļas bija smagas, ļoti smagas. Es zaudēju vairāk, nekā biju plānojis, un sāku apšaubīt savu pieeju. Bet tad es sapratu būtisko - es cenšos uzvarēt katrā atsevišķā spēlē, bet vajag skatīties uz visu kā uz garu distanci. Tāpat kā biržā, arī šeit ir vajadzīga disciplīna. Es sāku pierakstīt katru likmi, katru griezienu, katru zaudējumu un uzvaru. Pēc mēneša man bija excel tabula ar tūkstoš rindiņām, un es sāku saskatīt modeļus. Jā, arī tie "nejaušie" skaitļi pakļaujas noteiktiem likumiem, ja pietiekami ilgi vēro.

Otrajā mēnesī es sāku pelnīt. Ne jau miljonus, bet stabilus 800-1000 eiro nedēļā. Mana ģimene nesaprata - kā var sēdēt mājās, klikšķināt un saņemt naudu? Bet tas nav tik vienkārši. Es katru rītu pieceļos astoņos, izdzeru kafiju, apskatos jaunumus - vai nav mainījušies noteikumi, vai nav jaunas spēles ar labākiem koeficientiem. Tā ir mana darba diena. Kad cilvēki domā par azartspēlēm, viņi iedomājas huligānus un piedzīvojumu meklētājus, bet patiesībā šī ir matemātika, psiholoģija un nervu kontrole. Tieši tāpēc es katru dienu atgriežos pie happyjokers in latvia - tur ir viss nepieciešamais manai sistēmai.

Bija viens brīdis, kad gandrīz salūzu. Trešajā mēnesī notika neveiksmju sērija, kas ilga veselu nedēļu. Es zaudēju gandrīz visu, ko biju nopelnījis iepriekšējos divos mēnešos. Tā bija tā īstā pārbaude. Vakarā es sēdēju pie datora, sviedri tek pa pieri, un domāju - vai man vajadzētu palielināt likmes, lai atgūtu? Bet profesionālis neļauj emocijām pārņemt prātu. Es aizvēru klēpjdatoru, izgāju pastaigāties, nopirku saldējumu un noskatījos vecu filmu. Nākamajā rītā es atgriezos ar svaigu galvu un sāku no jauna, bet ar mazākām likmēm. Zini, kas notika? Nedēļas laikā es ne tikai atguvu visu, bet arī nopelnīju papildus 500 eiro. Tā ir tā atšķirība starp amatieri un profesionāli - amatieris liek visu uz vienu kārti, profesionālis sadala risku.

Man patīk, ka man nav priekšnieka, nav jāceļas uz biroju, nav jācieš sastrēgumos. Es strādāju, kad gribu, bet es arī strādāju daudz. Dažreiz 10-12 stundas dienā, bet tas ir tāpēc, ka man patīk šis process. Tā ir kā šaha partija pret mājokli - tu zini, ka mājoklis vienmēr ir ar nelielu priekšrocību, bet tavs uzdevums ir to samazināt līdz minimumam un gaidīt savu iespēju. Un tā iespēja vienmēr atnāk, ja esi pacietīgs.

Esmu iemācījies lasīt spēles, nevis tikai spēlēt. Piemēram, vienā spēlē ievēroju, ka bonusa raunds biežāk aktivizējas pēc tam, kad ilgāku laiku nav bijis lielu laimestu. Sāku pierakstīt, un izrādījās - mans novērojums bija pareizs. Tādu sīkumu ir simtiem, un katrs no tiem dod nelielu priekšrocību. Kopā tie veido manu ienākumu avotu. Esmu pārliecināts, ka 80% spēlētāju zaudē tāpēc, ka viņi nesaprot, ka šī ir cīņa ar varbūtībām, nevis ar likteni.

Reiz es satiku puisi čatā, kurš bija zaudējis visu savu algu vienā vakarā. Viņš rakstīja, ka ienīst sevi, ka vēlas atmaksāt. Es viņam paskaidroju, ka viņš nav slikts cilvēks, viņš vienkārši nezināja noteikumus. Ieteicu viņam sākt ar mazām likmēm, studēt spēles mehāniku, un pēc trim mēnešiem viņš man uzrakstīja, ka ir atguvis pusi no zaudētā un jūtas daudz labāk. Tas man deva gandarījumu, jo es ne tikai pelnu sev, bet arī palīdu citiem saprast šo pasauli.

Protams, ir dienas, kad neveicas. Tādas ir visas profesijās - ārstam ir pacienti, kurus nevar izglābt, skolotājam ir skolēni, kas nesaprot mācību. Man ir dienas, kad statistika ir pret mani. Bet es zinu, ka rītdiena būs citādāka. Šī ir mana darba rutīna, un es to pieņemu. Svarīgākais ir nezaudēt galvu, nepadoties emocijām un atcerēties - šī ir tikai spēle, kuru esmu iemācījies spēlēt labāk nekā citi.

Šodien, piemēram, man bija lieliska diena. Sāku ar mērenām likmēm, pēc pirmās stundas biju mīnusā 120 eiro, bet neļāvos panikai. Turpināju savu sistēmu, un pēc trijām stundām ne tikai atgriezos nullē, bet vēl biju plusā ar 340 eiro. Noslēdzu seansu, izslēdzu datoru un devos uz kafejnīcu. Tur pasūtīju gardu kafiju un kūkas gabaliņu, jo esmu pelnījis. Tādas ir manas beigas katrai darba dienai - neliela atlīdzība sev par veiksmīgi izpildītu darbu.

Es zinu, ka daudzi nosoda azartspēles, saka, ka tas ir slikti, ka tas sagrauj ģimenes. Bet jebkura lieta, ko dara bez prāta un bez zināšanām, var būt bīstama. Es esmu pierādījums tam, ka ar pareizo pieeju un disciplīnu šī var būt stabila profesija. Protams, es neiesaku ikvienam mest savu darbu un sākt spēlēt. Nē, tas prasa īpašu domāšanu un milzīgu paškontroli. Bet man šis ceļš ir piemērots, un es katru dienu esmu pateicīgs par iespēju dzīvot pēc saviem noteikumiem.

Tā nu es sēžu šeit, rakstu šo stāstu, un domāju par rītdienu. Kāda tā būs? Nezinu, bet esmu gatavs jebkam. Manā darbā nav vietas bailēm, ir tikai aprēķins un pacietība. Un, atceroties savu pirmo mēnesi, kad gandrīz padevos, es smaidu. Toreiz man šķita, ka visa pasaule ir pret mani, bet tagad es zinu - pasaule vienkārši gribēja pārbaudīt, vai es tiešām esmu pelnījis būt profesionālis. Es izturēju, un tagad mana diena izskatās tieši tā - mierīga, pārliecināta un produktīva. Katram savs, bet man - šī ir mana īstā vieta.